Elkoņa displāzija

Elkoņa displāzija ir termins, ko izmanto, lai aprakstītu trīs dažādus slimības procesus, kas saistīti ar elkoņa locītavas patoloģisku attīstību augšanas laikā. Elkoņa locītava sastāv no trīs kauliem (spieķa, elkoņa un pleca kaula). Spieķa kauls ir galvenais kauls, uz kura balstās dzīvnieka svars tam kustoties. Spieķa kauls darbojas, kā vieta, kur piestiprināties izstiepēj muskuļu šķiedrām no elkoņa kaula. Fizioloģiska elkoņa locītava tiek raksturota kā gluda pāreja no spieķa kaula locītavas uz elkoņa kaula locītavu. Elkoņa kaula mediālais koronoīda izaugums atrodas nedaudz zemāk par spieķa kaula virsmu. Elkoņa displāzijas procesi ir fragmentēts vainagizaugums (FCP), pleca kaula distālās daļas osteohondroze (OCD), nesavienots ankoneālais izaugums (UAP). Elkoņa displāzija ietver arī locītavas skrimšļa bojājumus un elkoņa locītavas nestabilitāti. Kaut arī elkoņa displāzijas cēlonis nav pilnībā izskaidrots, tiek uzskatīts, ka to nosaka galvenokārt ģenētiski faktori un vides komponenti (piemēram, uzturs, fiziskā slodze un augšanas ātrums).

Slimība galvenokārt skar liela auguma (20 līdz 50 kg), ātri augošus suņus, vecumā no četriem līdz desmit mēnešiem. Klīniski saslimšana izpaužas suņu intensīvas augšanas periodā. Parasti displāzija attīstās abos elkoņos. Tomēr tiek novērota arī vienpusēja elkoņa displāzija.

Osteohondroze (OCD)

Osteohrondroze ir skrimšļu attīstības traucējumi, raksturīgi lielajām šķirnēm, strauji augošiem suņiem. Notiekot normālai augšanai, garajo kaulu gali osificējas  (pārvēršas kaulā). Ja osifikācija nenotiek pareizi, audi kļūst sabiezināti un nepieļauj locītava sšķidruma nokļūšanu audos zem sabiezējuma.  Šūnām netiekot apgādātām ar šķidrumu rodas audu bojājumi, veidojas plaisas un nelīdzena virsma. Pie šīs nelīdzenā virsma neatbilst kaulam, tādejādi, tādējādi traucējot normālu slīdošo kustību locītavā, izraisot sāpes, klibumu un galu galā artrītu. No nelīdzenās virsmas var atdalīties kaulaudu gabaliņi, traucējot normālai locītavas darbībai un izraisot sāpes. 

Fragmentēts vainagizaugums (FCP)

Visbiežāk sastopamā elkoņa displāzijas forma ir fragmentēts mediālais vainagizaugums. Laika posmā no apmēram 12 līdz 20 nedēļu vecumam mediālajā vainagizaugumā notiek osifikācija (skrimšļa pārtapšana kaulā). FCP ir rodas dēļ spieķa kaula un elkoņa kaula savstarpējas neatbilstības. Rezultātā rodas nevienmērīgs spiediens uz mediālo vainagizaugumu, izraisot  plaisu rašanos izaugumā vai fragmentu atdalīšanos, kas savukārt radīs sāpes un provocēs artrīta veidošanos. 

Nesavienots ankoneālais izaugums (UAP)

Processus anconeus ir izaugums, kurš atrodas elkoņa kaula augšanas plātnes plāksnītes augšējā daļā. Parasti, sunim augot, šī augšanas plātne noslēgsies un nostiprināsies 16 līdz 24 nedēļu vecumā. Nevienmērīgas elkoņa kaula un spieķa kaula augšanas rezultātā rodas pārmērīgs spiediens uz procesus anconeus augšējo daļā elkoņa locītavā. Šis spiediens traucē osifikācijas procesam , kā rezultātā ankoneālais process atdalās. Nestabilitāte locītavā izraisa locītavu skrimšļa bojājumus, sāpes un artrītu. 

Ārstēšana – parasti ķirurģiska - ir atkarīga no vairākiem faktoriem: displāzijas formas un smaguma, suņa vecuma un artrīta pakāpes. Veiksmīgas operācijas gadījumā atveseļošanās no parasti aizņem apmēram 6 līdz 8 nedēļas, bet ierobežota fiziskā slodze un ārstnieciskas uztura piedevas ir nepieciešamas ilgāku laiku.

Avoti:

Wind, A.P., Elbow Dysplasia, Textbook of Small Animal Surgery

Debra Eldredge et al. Dog Owner's Home Veterinary Handbook

Orthopedic Foundation of Animals, http://www.offa.org/ed_types.html

Southern California Veterinary Specialty Hospital, http://petsurgery.com/elbowdysplasia.html