Ridžs

Rodēzijas ridžbeka šķirnes raksturīgā pazīme ir ridžs. Ridžs ir specifiska apmatojuma josla, kas veidojusies joslas apmatojumam augot pretējā virzienā pārējam ķermeņa apmatojumam. Ridžbekam ridžs ir vienmēr, no dzimšanas brīža – ridžs neizveidojas sunim augot, nedz arī parādās tikai brīžos, kad suns ir satraukts. Attiecīgi, ridžs arī neizzūd dzīves laikā.

Iedzimtība

Atbilstoši pašreizējiem zinātniskās izpētes rezultātiem, ridžs ir autosomāli dominanta pazīme, ja vienam no vecākiem būs ridžs, tas tiks nodots pēcnācēju paaudzei. Rodēzijas ridžbeki, kuriem nav ridža gēna (un attiecīgi kuriem nav ridža) nespēs nodot šo pazīmi saviem pēcnācējiem un tie būs bez ridža. Ja ridžbekam ir ridžs, šim sunim ir vai nu divas ridža gēna alēles (homozigots) vai arī viena ridža gēna alēle (heterozigots) – bet abos minētajos gadījumos, sunim būs ridžs. Ridža gēns ir dominanta mutācija, jo vispārīgi ridža neesamība ir normāls stāvoklis suņiem, tomēr šī pazīme padara ridžainos suņus īpašus.

Ridžu veidi

Ridžam vajadzētu sākties tūdaļ aiz pleciem ar platāko ridža daļu un pakāpeniski sašaurinoties turpināties līdz krustiem. Pareizam ridžam ir divi vainagi (kroņi), kuriem jābūt vienāda lieluma un jāatrodas iepretim vienas otram. Vainagu zemākā mala nedrīkstētu būt novietota zemāk par vienu trešdaļu no ridža kopējā garuma. Virs vainagiem var būt „kastīte”, kuras forma ir pieļaujama dažāda. Dažreiz ridžbekiem vainagu skaits ridžā ir lielāks vai mazāks par divi – šie suņi nebūs izstāžu kvalitātes suņi, bet gan lieliski mājas mīluļi ar visām ridžbekiem raksturīgajām īpašībām.

Īsa vēsture

Ridžbeku priekštečiem, Āfrikas hotentotu suņiem, bija īpaša pazīme, kas tos atšķīra no citiem suņiem – ridžs, josla uz muguras, kura veidojās apmatojumam augot pretējā virzienā pārējam ķermeņa apmatojumam – un tie šo pazīmi nodeva mūsdienu ridžbekiem. Dažām mazāk zināmām suņu šķirnēm arī ir ridži – Taizemes ridžbekam un Phu Quok sunim. Laika gaitā gan ir zudušas liecības par šo suņu iespējamo savstarpējo saistību.