Melnais un brūnais deguns

Rodēzijas ridžbekiem var būt divu krāsu deguni: melns vai brūns (tā sauktais livernose). Ridžbekam ar brūnu degunu būtu jābūt ar dzintara krāsas acīm, savukārt RR ar melnu degunu būtu jābūt tumšāk brūnām acīm – acu krāsai jābūt atbilstošai arī kažoka krāsai. Brūno degunu toņi var ievērojami variēt, no tumši šokolādes brūna līdz gandrīz rozā krāsai. Gan melna, gan brūna deguna krāsa ir atbilstoša standartam.

No katra vecāka pēcnācējiem tiek nodota viena no divām gēna alēlēm. Visa organisma gēnu kopums tiek saukts par genotipu, bet redzamās organisma pazīmes tiek sauktas par fenotipu. Ja viena gēna divas alēles ir identiskas, organisms ir pēc konkrētās pazīmes homozigots, savukārt ja viena gēna divas alēles ir atšķirīgas, organisms ir pēc konkrētās pazīmes heterozigots. Dominantā alēle daļēji vai pilnīgi nomāc recisīvo alēli – fenotipā ir redzamas dominantās pazīmes, bet nav redzamas recisīvās. Rodēzijas ridžbekiem melnā deguna krāsa ir dominanta, bet brūnā deguna krāsa ir recisīva.

Rodēzijas ridžbeki ar brūnajiem deguniem ir retāk sastopami dēļ šīs pazīmes recisīvās dabas. Abiem vecākiem jābūt heterozigotiem ar brūnā deguna gēnu lai pēcnācēji būtu ne tikai ar melniem deguniem, bet arī ar brūnie deguniem. Ridžbeki ar melnu degunu var radīt pēcnācējus ar brūnu degunu, ja tiem ir brūnā deguna recisīvais gēns un ja tie tiek sapāroti ar partneri, kurš ir vai nu ar melnu degunu un ar brūnā deguna gēnu, vai arī ar brūnu degunu. Ja abi suņi ir homozigoti ar melnu degunu, tad brūna deguna kucēni šādā metienā nebūs.

Pievienotajā pdf failā ir attēlota shematiska informācija par brūnā deguna ģenētiku.

References

Griffiths, William M.; Miller, Jeffrey H.; Suzuki, David T. et al, eds. (2000). "Interactions between the alleles of one gene". An Introduction to Genetic Analysis (7th ed.). New York: W. H. Freeman.

King et al., RC (2006). A Dictionary of Genetics. Oxford University Press.

http://en.wikipedia.org/wiki/Genetics

http://rrcus.org/rhodesianridgebackhealth/FAQs.html