Par mums

MĒS

 

Tagad mēs dzīvojam mazā, bet apburošā valstī Eiropas viducī - Luksemburgā. Mūsu ciematam Bornai (Born) apkārt plešas lauki un meži, līdz ar to suņi var no sirds izbaudīt garas pastaigas. Agrāk mēs dzīvojām Latvijā, Iecavas novada Ziemeļos - daudzsološs ciemata nosaukums, vai ne? Netālu no mājām ir mežs un pļavas, līdz ar to garas pastaigas svaigā gaisā vienmēr ir bijusi mūsu ikdiena. 

 

MERILINA

 

Kad pārcēlāmies uz māju, sekoja lēmums – mums beidzot vajag suni :) Izlēmām, ka gribam izdarīt labu darbu – adoptēt suni no patversmes, plānojām vidēja / liela auguma suni, lai būtu kompanjons mums un sargs mājai. Aizbraucām uz Ogres patversmi, kur nesen bija nonākusi Merilina – kucēns, mazs, melns sunītis ar amizanti lielām ausīm. Pēc nelielām šaubām par plānotā suņa izmēru mēs devāmies mājās trijatā ar Merilinu, kura gan mūs, gan mašīnu, gan mājas uztvēra tik dabiski un pašsaprotami, it kā savādāk nemaz nebūtu varējis būt. Viņa gaidīja tieši mūs :) Nolēmām – pēc laiciņa paņemsim lielo suni, bet tagad mums mājās būs "zvaniņš" :)

 

Nevēloties pieļaut kļūdas audzināšanā, es cītīgi meklēju informāciju dažādos resursos – par suņu audzināšanu, apmācību, uzvedības modeļiem, veselības un kopšanas jautājumiem. Gluži nejauši  uzzināju pa šķirni Rodēzijas ridžbeks. Sāku meklēt informāciju nu jau konkrēti par ridžbekiem, to raksturu, audzināšanas īpatnībām, tikos un aprunājos ar Latvijas ridžbeku audzētājiem, kā arī iepazinos klātienē ar šiem brīnišķīgajiem suņiem. Šis laiks sakrita ar to, kad Merilinai atklāja nopietnu iedzimtu slimību un bija nepieciešama operācija. Tas bija  smagi mums visiem, jo viņa bija tikai 7 mēnešus veca, ja netiktu veikta operācija, slimība neatgriezeniski progresētu, izraisot paliekošu invaliditāti. Operācija bija veiksmīga un mēs darījām visu, kas bija mūsu spēkos, lai nodrošinātu rehabilitāciju Merilinai pēcoperācijas periodā. Tas nostiprināja manu pārliecību, ka mūsu otrais suns būs šķirnes suns – es vēlējos mazināt iedzimtu slimību risku, gribēju pārliecību, ka suņa vecākiem ir veiktas veselības pārbaudes. Sāku interesēties par ridžbekiem nu jau konkrētāk, ar mērķi iegādāties kucēnu. Paralēli sāku iepazīties ar materiāliem par vairāku suņu audzināšanu, hierarhijas jautājumiem.

 

ATĒNA 

 

2008. gada janvārī Malozi Habibai piedzima kucēni – un apmēram pusotru mēnesi vēlāk es pirmo reizi devos ciemos pie audzētājas Kristīnes Libertas. Kad es ieraudzīju brūndeguņus – man bija skaidrs, ka gribu tieši ridžbeku ar brūno degunu. Pēc nedēļas ieradāmies vēlreiz ciemos, lai pieņemtu gala lēmumu. Atēna pēc spēlēšanās aizmiga man klēpī – tieši viņa no visa lielā kucēnu bariņa. Mums izvēle bija skaidra :) Lieldienas Atēna jau pavadīja kopā ar mums savās jaunajās mājās.

 

DEA

 

Laikam ejot, arvien vairāk pārliecinājāmies, ka Rodēzijas ridžbeki ir īpaša šķirne un kļuvām par šķirnes faniem. Apmeklējot daudzas Rodēzijas ridžbekiem veltītas mājas lapas es ieraudzīju Slovākijā dzīvojoši brūndeguna ridžbeku Hillwalley's Angel for Luanda. Manā uztverē viņa ir skaistākais brūndeguna Rodēzijas ridžbeks Eiropā :) Audzētavā plānotais metiens arī bija daudzsološs – ar suni no Kanādas, skaistuli Thornberry Akala. Pēc nopietnām pārdomām nolēmām, ka ir sapņi, kurus jācenšas piepildīt – un drīz, 2011. gada martā, jau vedām mājās Ani un Akalas meitiņu Dea :)

 

GARETS

 

Pāris gadus pēc Deas ienākšanas mūsmājas, mēs pieņēmām lēmumu, ka būtu jauki, ja mūsu meiteņu bariņam piebiedrotos puisis. Ridžbekpuisis, protams. Sekoja cītīgs izpētes darbs, izvērtējot daudzus plānotos metienus. Bet kaut kā tas īstais, misters Lieliskais, nedevās rokās... līdz ieraudzīju Garetu. Man jau sen patika Gareta tēvs Makao Line Atuin Art, kurš kļuva par labāko šķirnes pārstāvi 2012. gada Pasaules suņu izstādē, un Garets 2 mēnešu vecumā izskatījās neatvairāmi apburošs. Tā 2014.gada sākumā mums pievienojās Garets.

 

UN VĒL...

 

Arvien vairāk meklējot informāciju un gūstot jaunas zināšanas par suņu audzināšanu un apmācību es sapratu, ka šī joma mani patiesi interesē. Tādēļ iestājos Latvijas Kinoloģiskās Federācijas rīkotajos kinoloģijas kursos, kurus ar izcilību pabeidzu, iegūstot tiešām vērtīgas zināšanas par suņiem. Zināšanas man gribējās vēl un vēl un es iestājos Ziemeļvalstu suņu treneru skolā (Nordic Education Centre for Dog Trainers - International Dog Trainers School). 

 

Mēs esam reģistrēti FCI ar audzētavas vārdu "MY AMBERNOSE". 

 

Mēs esam pārliecināti – ne tikai 2 suņi ir labāk kā viens, bet arī 2 vai 3, vai 4... ridžbeki ir labāk kā viens :)

 

 

Ja vēlaties ar mums sazināties, satikties, parunāties, droši izmantojiet kontaktu formu! Mēs vienmēr atbildam ;)